Burkinafaso izpēte: ieskats Rietumāfrikas sirdī

Ģeogrāfija un klimats

Burkinafaso, kas atrodas Rietumāfrikā, uz ziemeļiem no Ganas, ir valsts, kurai ir tikai sauszemes robežas ar sarežģītu ģeogrāfiju un klimatu, kas veido tās dzīvesveidu. Valsts platība ir 274 200 kvadrātkilometri, zeme veido 273 800 kvadrātkilometrus, bet ūdenstilpes veido atlikušos 400 kvadrātkilometrus. Tai ir kopīgas 3,611 km sauszemes robežas ar sešām valstīm: Beninu (386 km), Kotdivuāru (545 km), Ganu (602 km), Mali (1325 km), Nigēru (622 km) un Togo (131 km). Neskatoties uz daudzveidīgajām ainavām, valstij nav krasta līnijas, kas to atšķir no dažiem kaimiņiem.

Burkinafaso klimats ir sadalīts trīs atšķirīgās zonās. Dienvidu pusē atrodas karsts tropu savannas klimats ar īsu lietus sezonu, pārejot uz tropisku karstu pussausu stepi, kas raksturīga Sāhelas reģionam ziemeļu pusē, un nelielu karstu tuksneša apgabalu pašos ziemeļos, kas robežojas ar Sahāras tuksnesi. Šī klimata zonu daudzveidība veicina plašu lauksaimniecības un dzīves apstākļu klāstu valstī.

Burkinafaso reljefu galvenokārt raksturo plakani līdz sadalīti, viļņoti līdzenumi, ar kalniem, kas atrodami rietumos un dienvidaustrumos. Tauta atrodas plašā plato, kurā ir savannas, kas ziemeļos ir zāļainas un pakāpeniski pāriet uz retiem mežiem dienvidos. Burkinafaso zemākais punkts ir Mouhoun (Black Volta) upe 200 metrus virs jūras līmeņa, savukārt augstākais punkts ir Tena Kourou, sasniedzot 749 metrus.

Dabas resursi un zemes izmantošana

Burkinafaso ir apveltīta ar dažādiem dabas resursiem, tostarp zeltu, mangānu, cinku, kaļķakmeni, marmoru, fosfātiem, pumeku un sāli. Šiem resursiem ir nozīmīga loma valsts ekonomikā, jo īpaši zeltam, kas ir galvenais eksporta produkts. Zeme pārsvarā tiek izmantota lauksaimniecībai, no kurām 44,20% ir lauksaimniecības zeme un 19,30% – meži. Kopš 2016. gada aptuveni 550 kvadrātkilometri zemes tika apūdeņoti, atbalstot tādu kultūru audzēšanu kā kokvilna, zemesrieksti, shea rieksti, sezama, sorgo, prosa, kukurūza un rīsi. Lopkopība ir arī būtiska valsts lauksaimniecības nozares sastāvdaļa.

Iedzīvotāji un urbanizācija

Ar aplēsto kopējo iedzīvotāju skaitu 20 835 401 uz 2020. gada jūliju Burkinafaso ir pieticīgi urbanizēta sabiedrība. Aptuveni 30,60% iedzīvotāju dzīvo pilsētu teritorijās, tostarp galvaspilsētā Vagadugu, kurā dzīvo aptuveni 2,780 miljoni cilvēku, un Bobo-Dioulasso, valsts otrajā lielākajā pilsētā ar aptuveni 972 000 iedzīvotāju. Iedzīvotāji galvenokārt ir koncentrēti valsts centrā un dienvidos, kur klimats un reljefs ir labvēlīgāki dzīvošanai un lauksaimniecībai.

Ekonomika un attīstība

Burkinafaso ekonomika ir daudzveidīga, un lauksaimniecībai ir galvenā loma līdzās tādām nozarēm kā kokvilnas savārstījuma ražošana, dzērieni, lauksaimniecības pārstrāde, ziepes, cigaretes, tekstilizstrādājumi un zelta ieguve. Valsts eksportē galvenokārt zeltu, kokvilnu un mājlopus, un Šveice, Indija un Dienvidāfrika ir nozīmīgi eksporta partneri. Imports ietver ražošanas līdzekļus, pārtikas produktus un naftu, un starp galvenajiem importa partneriem ir Ķīna, Kotdivuāra un ASV.

Neskatoties uz dabas un cilvēkresursiem, Burkinafaso saskaras ar attīstības problēmām, kas atspoguļojas elektrifikācijas rādītājā tikai 19.2% apmērā no 2016. gada un IKP uz vienu iedzīvotāju 1,900 USD apmērā 2017. gadā. Šie skaitļi uzsver nepieciešamību turpināt attīstības centienus, lai uzlabotu Burkinafaso iedzīvotāju dzīves līmeni un ekonomiskās iespējas.

Secinājums

Burkinafaso ar savu daudzveidīgo ģeogrāfiju, klimatu un bagāto kultūras mantojumu ir apliecinājums tās iedzīvotāju izturētspējai un pielāgošanās spējai. Neskatoties uz izaicinājumiem, valsts turpina izmantot savus ievērojamos lauksaimniecības un minerālu resursus ilgtspējīgai attīstībai un izaugsmei. Turpinot centienus panākt elektrifikāciju, izglītību un ekonomikas dažādošanu, Burkinafaso mērķis ir nodrošināt pārtikušu nākotni visiem tās iedzīvotājiem.

Valsts dati