Ģeogrāfiskā Majestāte
Indonēzija, suverēna valsts Dienvidaustrumāzijā, atrodas kā arhipelāgs, kas majestātiski novietots starp Indijas okeānu un Kluso okeānu. Valsts kopējā platība ir 1 904 569 kvadrātkilometri, un tā lepojas ar zemes (1 811 569 kvadrātkilometri) un ūdens (93 000 kvadrātkilometri) sajaukumu. Tā robežojas ar Malaiziju (1881 km), Papua-Jaungvineju (824 km) un Austrumtimoru (253 km), radot bagātīgu kultūras un ekoloģiskās daudzveidības gobelēnu. Indonēzijas piekraste stiepjas vairāk nekā 54 716 km garumā, aptverot tropisko klimatu, kas svārstās no karstām un mitrām piekrastes zemienēm līdz mērenākām augstienēm.
Dabas ainava un bioloģiskā daudzveidība
Indonēzijas reljefu pārsvarā raksturo piekrastes zemienes, savukārt lielākās salās atrodas iekšējie kalni, piedāvājot elpu aizraujošas ainavas un bagātīgu bioloģisko daudzveidību. Valsts pacēlums ievērojami atšķiras, sākot no zemākā punkta Indijas okeānā (0 m) līdz augstākajai Puncak Jaya virsotnei (4,884 m). Šī ģeogrāfiskā daudzveidība atbalsta plašu dabas resursu klāstu, tostarp naftu, alvu, dabasgāzi, niķeli, koksni, boksītu, varu, auglīgas augsnes, ogles, zeltu un sudrabu, padarot Indonēziju par dabas bagātību dārgumu.
Vides pārvaldība
Ar 31,20% zemes, kas atvēlēta lauksaimniecībai un 51,70% – mežiem, Indonēzija ir vides pārvaldības priekšgalā Dienvidaustrumāzijā. To vēl vairāk uzsver 67 220 kvadrātkilometri apūdeņotās zemes (aptuveni 2012. gadā), uzsverot valsts apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības apsaimniekošanu.
Ekonomiskā un sociālā vide
Indonēzija, kurā 2020. gada jūlijā dzīvo aptuveni 267 miljoni cilvēku, piedāvā dinamisku sociālo struktūru, kas galvenokārt koncentrējas Javas salā, kas ir viena no Zemes visblīvāk apdzīvotajām teritorijām. Citi ļoti apdzīvoti reģioni ietver Sumatras, Sulavesi un Kalimantānas daļas, kas liecina par Indonēzijas arhipelāga daudzveidīgo un dinamisko kultūru. Pilsētu iedzīvotāji veido 56,60% no kopējā iedzīvotāju skaita, parādot ievērojamas urbanizācijas tendences.
Īsumā par ekonomiku
Indonēzijas ekonomiku veicina dažādas nozares, tostarp nafta un dabasgāze, tekstilizstrādājumi, automobiļi un citas. Valsts bagātība dabas resursos ir pavērusi ceļu plaukstošam eksporta tirgum, kurā galvenie partneri ir Ķīna, ASV, Japāna, Indija un Singapūra. Lauksaimniecības produktiem, jo īpaši gumijai, palmu eļļai un kafijai, ir nozīmīga loma gan iekšzemes patēriņā, gan eksporta ieņēmumos. Zīmīgi, ka valsts IKP uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija 12 400 ASV dolāru, atspoguļojot notiekošo ekonomikas izaugsmi un attīstību.
Kultūras mantojums un mūsdienu identitāte
Oficiālā valoda, Bahasa Indonesia, kalpo kā vienojošs līdzeklis valstī, kas bagāta ar etnisko un kultūras daudzveidību. Indonēzijas pilsētu centri, īpaši Džakarta – galvaspilsēta, ir rosīgi darbības centri, kas pārstāv Indonēzijas moderno seju, vienlaikus saglabājot dziļi iesakņojušos kultūras mantojumu. Šīs pilsētas ir būtiskas ne tikai to ekonomiskās nozīmes dēļ, bet arī kā izglītības, kultūras un politikas centri.
Ceļā uz gaišu nākotni
Neraugoties uz tādām problēmām kā elektrifikācija, jo 2017. gadā 14 miljoni cilvēku nebija elektrības, Indonēzija pastāvīgi virzās uz iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Uzsvars uz infrastruktūras uzlabošanu, kā arī valdības centieni veicināt izglītību, veselību un rūpniecību uzsver valsts apņemšanos nodrošināt pārtikušu nākotni visiem indonēziešiem.
Noslēgumā Indonēzija apbur ar savu satriecošo ģeogrāfiju, bagātīgajiem dabas rezervātiem un dinamisko kultūras gobelēnu. Kā nācija, kas lepojas ar daudzveidību un noturību, Indonēzija virzās pa ilgtspējas un inovāciju ceļu, solot vēl gaišāku nākotni pasaules mērogā.
Valsts dati
| Valsts kods | ID |
| Reģions | East Asia/Southeast Asia |
| Virsma | 1904569 kvadrātkilometri |
| Zemes virsma | 1811569 kvadrātkilometri |
| Ūdens virsma | 93000 kvadrātkilometri |
| Lauksaimniecības virsma | 31.20% |
| Meža virsma | 51.70% |
| Zemākais augstuma punkts | Indian Ocean 0 m |
| Augstākais augstums | Puncak Jaya 4,884 m |
| IKP/iedzīvotājs | $12,400 (2017 est.) |